Šodien Lielvārdes Novada domes ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prasības, tika lemts par neatkarīgās Latvijas laikā vēl nebijušu gadījumu.

Nu jau kādreizējais Lielvārdes novada pašvaldības vadītājs Jānis Āboliņš vienpersoniski centies piesaistīt novada budžetam 200 miljonus eiro no kāda investora Lihtenšteinā. Potenciālā darījuma iemesli, prasības, noteikumi un cita veida informācija šobrīd ir konfidenciāla.

Tomēr zināms, ka šis aizdomīgais finanšu "projekts" tika apturēts pēc tam, kad J.Āboliņš individuāli Valsts kasē vērsās ar iesniegumu (skatīt pielikumā), lūdzot akceptēt darījumu un minētās naudas summas pārvedumu uz pašvaldības kontu. Valsts finanšu speciālistus bažīgus darīja ne tikai apjomīgais skaitlis – 200 miljoni, bet arī forma, kādā sagatavots gan iesniegums, gan klāt pievienotais līgums. Uz to šodien notikušajā ārkārtas sēdē arī norādīja Valsts kases un Finanšu ministrijas pārstāves.

Jautājot par plānotā finansējuma pielietojumu, J.Āboliņš norādīja, ka jau pēc nedēļas Lielvārdes novada budžetā būtu papildus 200 miljoni eiro. "[..] visu jau arī varētu netērēt," piemetināja deputāts J.Āboliņš. Jāatkārtojas, ka plānu, kur izlietot kaut daļu no apjoma ziņā teju 20 gadu Lielvārdes novada pamatbudžeta (šī gada budžets ir 11 miljoni erio), J.Āboliņš neatklāja.

Visu aizņēmumu, ieskaitot gan apgūtos, gan neizmantotos eiro (200 miljonus), būtu jāatdod nākamā gada decembrī. No pašvaldības puses vienpersoniski veiktā potenciālā "finanšu darījuma" autors vairākkārtīgi uzsvēra, ka šis aizņēmums būtu bijis bez procentiem, proti, atdot vajadzētu ne vairāk un arī ne mazāk par 200 miljoniem eiro. Jāatzīst, ka tas no finanšu speciālistu puses kļuva par vēl vienu šaubīgo pozīciju, jo līdzīga tipa darījumos aizdevējs allaž pieprasa gan aizdevuma pamatsummu, gan procentus.

Jāpiebilst, ka pirms ārkārtas sēdes J.Āboliņa kabinetā notika sarunas starp tobrīdējo pašvaldības vadītāju, VARAM pārstāvjiem un arī Latvijai nezināmo investoru no Lihtenšteinas, kurš pēc apspriedes momentā pameta domes ēku. Savukārt drīz pēc tam J.Āboliņš paziņoja par atkāpšanos no priekšsēdētāja amata.

Ņemot vērā šo bezprecedenta gadījumu, ārkārtas sēde tomēr bija atklāta, ļaujot piedalīties arī žurnālistiem.

J.Āboliņš ne tikai atbrīvots no pašvaldības vadītāja posteņa, viņam arī liegtas paraksta tiesības, ir izvirzīts pieprasījums sniegt visu viņa rīcībā pieejamo informāciju saistībā ar rakstā minēto aizdomīgo finanšu darījumu. Iespējams, pašvaldība par notikušo vērsīsies arī tiesībsargājošajās instancēs.

Jānis Āboliņš par Lielvārdes novada domes priekšsēdētāju kļuva šī gada jūlijā, kad no amata tika gāzts tobrīdējais pašvaldības vadītājs Aivars Troska.