Vakar,tā negaidīti gadījās pabūt pasākumā,ko rīkoja Ogres Vēstures un Mākslas Muzejs. Sajūtas diezgan interesantas.

 Pirmkārt jau vienā vietā Bija sanākuši praktiski visa veida iestāžu pārstāvji,ar kādiem pamatā sadarbojas biedrība ''Atceries Latviju''. Tie būtu vēstures,tūrisma,kultūras un vietējā vara. Cik novērots parasti tajā areālā tad arī apgrozās visi radošākie ļauži jebkurā novadā.

  Ogres notikumiem sekojam līdzi pastāvīgi un iespēju robežās tos arī fiksējam. Pasākuma laikā par to tika runāts.Muzeja direktore Iveta Ruskule stāstīja par gada laikā paveikto. Pārsteigums bija apzināties cik dziļi un aktīvi muzejs iesaistījies novada un pilsētas kultūras dzīvē. Tas nesaistās kopā ar stereotipu par arhīvu darbinieku biezās brillēs,kurš rokas vēstures putekļu un pergamenta ruļļu kaudzēs. Ir ticis veikts milzīgs un interesants sociālais darbs ar visu veidu iedzīvotāju grupām ,sākot ar bērniem. Ka svaigāko varētu minēt puzuru veidošanas darbnīcu un neskaitāmas citas lietas.

 Otrs pārsteigums bija man izsniegtā ārštata korespondenta apliecība.Tur bija tāda interesanta priekšvēsture saistībā ar Ogres fotoklubu,bet lai būtu kā būdams,likumsakarīgi-vēsture ne tikai jāpēta ,jāvāc-kādam tā arī jāfiksē.

  Trešais pārsteigums. Man vienmēr ir bijusi nesaprotama un neloģiska patreizējā OVMM atrašanās vieta. It kā ir radusies iespēja šo lietu atrisināt. Pagaidām sīkāk nerakstīšu,jo iecere var realizēties tikai sakrītot vairākiem apstākļiem,bet turēšu īķšķi,lai muzejs beidzot tiktu pie normālām telpām.

  Par Cik pasākuma bildēšanai nebiju sanesis piemērotu apgaismošanas aparatūru un viesi arī neizskatījās īpaši noskaņoti dinamiskām fotosesijām ,varēju mierīgi pavērot ,kā rosās un laipnās namamātes funkcijas veic mūsu ilggadīgā sadarbības partnere Gunta Šmidre, vienlaicīgi iegrimstot apcerē par vēstures saglabāšanas aspektiem foto saistībā. 

  Kopā ar Rihardu Puriņu darbojoties ne pirmo gadu ir ievērota kāda sakarība. Par cik juku un pārmaiņu laiki veica neskaitāmas transformācijas cilvēku apziņās un vērtību skalās,nevienu pat visvajadzīgāko un labāko ideju nevar realizēt,kamēr nesakārtojas visa loģiskā ķēde. Sarunās ar jebkuru ierēdni vai darbinieku JEBKURŠ piekrīt un it kā atbalsta mūsdienu vēstures dokumentēšanas nepieciešamību.Aina izmainās,kad runas aiziet praktiskās realizācijas virzienā. Te vairs nevar izlīferēties ar runām šauros diskursos par fotogrāfijas estetizāciju vai paradigmu uzskaiti,jo vajadzīgs ir reālu praktiķu reāls kompetents darbs un taustāmi ieguldījumi. Tai pašā laikā dzīve ir dzīve-citur kliedz piemēram,ka Latvija vieglprātīgi izturās pret aizsardzību,un jāpērk teiksim ložberi par 1,8 milj. eiro. 

  Zināmu optimismu vieš kultūras ministres Daces Melbārdes intervijas un viedoklis Latvijas Kultūraskapītāla fondu saistībā vai piemēram 

 ŠEIT

Tas nozīmē,ka nenolaižam rokas un turpinam darbu.

  Rolands 2014.12.23. speciāli priekš www.ogresbalss.lv