Tikko stāvēju uz balkona skatījos un domāju...

Ārā tieši tas ko es visu gadu gaidu-pavasara ziedonis. Silti un bezgala skaisti. Pats it kā paēdis,padzēris,vesels.Uz konta Kaut kādi eiriki ir. Tuviniekiem daudz maz līdzīgi. Meitiņa vispār gozējas Itālijas saulē.

   MĪLU UN ESMU MĪLĒTS.

Sanāk viss ir un var kaut nomirt???

..........................  nu ne vella............

tāpat kaut kas dīda,kaut ko gribas noskaidrot ,paveikt,padarīt,iegūt vai uzlabot.

cilvēks ir badakāsis,kam nekad nav gana.   :)

 Biju iegriezies Skrīveru kapiņos...viss sakopts zied. Pabildēju rododendrus u.c. Iespējams ,ka ar to mans floristikas trakums būs pārgājis. Rīt jau jūnijs -būs citi darbi un raizes.

  Šajā pat noskaņā salikšu šeit visas beidzamā laikā sabildētās un man neraksturīgās smukbildes,kuras tapušas meklējot atbildi uz jautājumiem par emociju noturību. Laikam fotogrāfijā gluži kā mīlestībā abpusēja kaisle ir tik pat reta, kā attiecībās. Un tāpat nedrīkst prasīt,lai kāds izjūt to pašu ,ko pats.